Laikraksts "Dienas bizness": Par normatīvo aktu grozījumiem vēja elektroenerģijas ražotājiem

Laikraksts "Dienas bizness": Par normatīvo aktu grozījumiem vēja elektroenerģijas ražotājiem

08.05.2013.

Laikraksta žurnālistes Vēsmas Lēvaldes jautājumi:

Lūdzu atbildēt rītdienas avīzes rakstam par EM iniciēto likuma grozījumu, kas paredz ar 2014. gada 1. janvāri pārtraukt atbalsta sniegšanu 15 vēja elektrostacijām, kas savu darbību ir uzsākušas laika posmā no 1996. līdz 2002.gadam, tostarp arī Vēju parks 10 - 20.

  1. Vai esat informēti par plānotajām izmaiņām, vai tās būtiski ietekmēs uzņēmumu darbību?
  2. Kāda veida atbalstu pašreiz saņem šie uzņēmumi?
  3. Vai investīcijas, kas ieguldītas vēja parkos, jau atmaksājušās?
Vēsma Lēvalde
"Dienas biznesa" žurnāliste

Privāto aktīvu pārvaldes komentārs

Ar LR Ekonomikas Ministrijas (EM) likuma grozījumu iniciatīvu un izstrādāto Rīcības plānu esam iepazinušies. Rīcības plāns izskatās nesaprotams un neloģisks.

Šobrīd Rīcības plāna ietvaros ieskicēti tikai ļoti vispārīgi darbības virzieni elektrības cenu pieauguma riska mazināšanai (piemēram piesaistīt konsultantus, izstrādāt priekšlikumus); savukārt pirmajām 15 Latvijā darbu uzsākušajām vēja elektrostacijām ir izteikts ļoti konkrēts un drakonisks priekšlikums – atbalstu, sākot no 2014. gada 1.janvāra, atcelt pilnībā.

Šādai pieejai mēs neredzam loģisku pamatojumu. 2012. gadā šīs elektrostacijas bija starp vismazākā atbalsta saņēmējiem valstī. Šie vēja elektroenerģijas ražotāji no kopējā valsts atbalsta 2012.gadā saņēma vien 1.5%. To īpatsvars kopējā atbalsta apjomā ir nemanāms. Saņemtais atbalsts par vienu saražoto kWh bija mazāks nekā TEC-1, TEC-2 vai Rīgas Siltuma AS “Imanta”. Raugoties uz dažādu ražotāju kategorijām, šīs 15 stacijas saņēma absolūti vismazāko atbalstu valstī.

Minēto vēja staciju investori ir rēķinājušies ar saprotamiem “spēles” noteikumiem. Licences ir terminētas. Uz to darbības laiku investori rēķinājās ar tām likuma normām, kas bija spēkā - un visus iepriekšējos gadus likumu izmaiņu gadījumos vienmēr tika saglabātas. Ar šiem ilgtermiņa darbības nosacījumiem komersanti rēķinās, plānojot savu darbību, ņemot kredītus, veicot ieguldījumus - turklāt ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē.

Pēkšņa un kardināla likumdošanas bāzes izmaiņa pilnīgi noteikti būtu tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. Grobiņas vēja parkiem uz doto brīdi ir vairāk nekā 6 milj. eiro lielas saistības pret banku. Uzņemoties saistības, ražotājs paļāvās uz to, ka vismaz līdz licences darbības termiņa beigām uzņēmējdarbības vide netiks būtiski mainīta, un ražotājs varēs pildīt uzņemtās saistības. EM priekšlikuma ieviešana dzīvē šo saistību izpildi padarītu neiespējamu, kas, visticamākais beigtos ar tiesāšanos pret valsti. Bez iepriekšminētā elektrības cenas pieauguma, valstij tas nozīmētu arī papildus tiesāšanās izdevumus.

Tā ir tiesiskā paļāvība, kas ir būtisks aspekts jebkuram biznesa jomas investoram. Lai nu kam, bet Ekonomikas ministrijai kā pirmajai vajadzētu iestāties par stabilu investīciju regulējumu.

Šīs pirmās 15 vēja elektrostacijas valstij pārdod elektrību par vidējo elektroenerģijas realizācijas cenu. Vēja Enerģijas Asociācija jau pirms vairāk nekā mēneša nosūtīja vēstuli EM ar savu priekšlikumu situācijas risināšanai. Vēstulē asociācija izteica atbalstu ierosinājumam šiem ražotājiem noteikt fiksētu (esošo) elektroenerģijas iepirkumu tarifu, kas vairs nebūtu atkarīgs no OIK izmaiņām un noteikt saprātīgu laiku, kurā šis atbalsts tiktu saņemts (20 gadi, līdzīgi, kā tas ir citiem AER ražotājiem).

Diemžēl ir pagājis jau vairāk kā mēnesis, bet līdz pat šodienai nekāda atbilde no EM nav saņemta.

Komentāru Privāto aktīvu pārvaldes vārdā sagatavoja:
Juris Pētersons
PAP korporatīvā komunikācija

Mājas lapas lietošanas ērtībām izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārlūka sesiju un nospiežot “Sapratu”, apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar mūsu Privātuma politika.

Sapratu